Stratēģiskās attīstības plāns 2025-2027

1. Stratēģijas ietvars

"Centra MARTA Liepājas nodibinājums" (turpmāk – Nodibinājums) ir patstāvīga juridiska persona, kas reģistrēta 2020. gada 24. janvārī. Tā dibinātājs ir biedrība "Centrs MARTA" (dibināta 2000. gadā, Rīga), kuras iniciatīvas Liepājā tiek mērķtiecīgi īstenotas kopš 2016. gada novembra. Nodibinājums ir Centra MARTA Liepājas filiāles uzkrātās pieredzes un kompetences turpinātājs un stiprinātājs Kurzemes reģionā.

Nodibinājuma mērķis saskaņā ar tā nolikumu ir dzimumu līdztiesības veicināšana, sieviešu interešu un tiesību aizstāvība. Nodibinājums darbojas saskaņā ar saviem statūtiem un citiem darbību reglamentējošiem dokumentiem, tam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, un tā sniegtie pakalpojumi ir reģistrēti Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā.

Šis stratēģiskās attīstības plāns 2025.–2027. gadam ir iepriekšējā plānošanas perioda (2021.–2024. gads) turpinājums. Tas saskaņots ar biedrības "Centrs MARTA" stratēģiju 2022.–2026. gadam, vienlaikus definējot Nodibinājuma patstāvīgās prioritātes Kurzemes reģionā.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu stratēģija paredz uzsvara pārbīdi no pakalpojumu sistēmas izveides uz tās nostiprināšanu, reģionālu paplašināšanu ārpus Liepājas valstspilsētas, kopienas un brīvprātīgo iesaisti, kā arī organizācijas pamatdarbības finansiālo ilgtspēju.

Plānošanas periodā Nodibinājuma darbība tiek strukturēta sešos savstarpēji saistītos virzienos:

1. Pakalpojumi un atbalsts vardarbībā cietušām personām un ģimenēm;
2. Interešu aizstāvība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā;
3. Prevencija: darbs ar jauniešiem un vīriešiem;
4. Kopiena, brīvprātīgais darbs un NVO sadarbība Kurzemē;
5. Sabiedriskās attiecības un sabiedrības izglītošana;
6. Organizācijas kapacitāte, laba pārvaldība un finanšu ilgtspēja.

Šī stratēģiskā plāna neatņemama daļa ir Nodibinājuma finansējuma piesaistes plāns trim gadiem (6. nodaļa).

2. Vīzija, misija, mērķis, uzdevumi un vērtības

Vīzija

Sievietes un vīrieši, meitenes un zēni līdztiesīgā pasaulē, droši un brīvi. Viņu tiesības sargā.

Misija

Veicināt sieviešu, jauniešu un bērnu tiesību aizsardzību, uzlabot sociāli ekonomisko situāciju un veidot drošu vidi. Mēs sekmējam savstarpēja atbalsta, izpratnes un solidaritātes veidošanos sieviešu vidū neatkarīgi no vecuma, etniskās piederības vai sociālekonomiskā stāvokļa.

Mērķis

Dzimumu līdztiesības veicināšana, sieviešu interešu un tiesību aizstāvība, sekmējot drošas un ģimenēm draudzīgas vides veidošanos Kurzemes reģionā.

Uzdevumi

7. Uzlabot sieviešu, jauniešu un bērnu sociālo integrāciju, mazinot sociālo un etnisko spriedzi, vardarbību un cilvēku tirdzniecību, piedāvājot radošus risinājumus problēmām;
8. Uzraudzīt politikas procesus, rosināt normatīvo aktu grozījumus, ietekmēt politisko nostādņu veidošanu atbilstoši starptautiski atzītiem cilvēktiesību standartiem;
9. Stiprināt un atbalstīt sieviešu aktivitāti sabiedrībā, izglītojot sievietes, jauniešus, amatpersonas, lēmumu pieņēmējus un citas ieinteresētās puses;
10. Iesaistīt vīriešus un zēnus dzimumu līdztiesības stiprināšanā un vardarbības mazināšanā;
11. Stiprināt pilsoniskās sabiedrības kapacitāti Kurzemes reģionā, veidojot NVO sadarbības tīklu un brīvprātīgo kustību;
12. Veidot sadarbību sieviešu tiesību aizstāvībai reģionālā, nacionālā un starptautiskā mērogā.

Vērtības

Cieņa. Brīvība. Atbildīgums.

3. Darbības virzieni un sasniedzamie rezultāti 2025–2027

3.1. Pakalpojumi un atbalsts vardarbībā cietušām personām un ģimenēm

Nodibinājums darbojas starpdisciplinārā komandas modelī – sociālais darbinieks, jurists, psihologs –, nodrošinot valsts un pašvaldības finansētus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī pakalpojumus, kurus valsts programmas nefinansē un kas tiek nodrošināti projektu ietvaros.

3.2. Interešu aizstāvība un līdzdalība lēmumu pieņemšanā

Nodibinājums pārstāv vardarbībā cietušo personu un ģimeņu intereses reģionālā un nacionālā līmenī, balstot savu ekspertīzi ikdienas praksē ar mērķa grupu.

3.3. Prevencija: darbs ar jauniešiem un vīriešiem

3.4. Kopiena, brīvprātīgais darbs un NVO sadarbība Kurzemē

Šis ir jauns, plānošanas periodā prioritāri attīstāms virziens, kas balstās uz esošo brīvprātīgo kopienu "Es Esmu MARTA" un tās paplašināšanu visā Kurzemes reģionā.

3.5. Sabiedriskās attiecības un sabiedrības izglītošana

3.6. Organizācijas kapacitāte, laba pārvaldība un finanšu ilgtspēja

4. Pārvaldība un labas pārvaldības principi

4.1. Lēmumu pieņemšana

Nodibinājuma augstākā pārvaldes institūcija darbojas atbilstoši statūtiem; operatīvos lēmumus pieņem direktore sadarbībā ar projektu komandu. Tiek īstenota regulāra iekšējā komunikācija un komandas sanāksmes, horizontāla vadības kultūra, kurā speciālistiem ir iespēja ietekmēt darba plānošanu. Plānošana balstās uz šo stratēģisko plānu un konkrēto projektu mērķiem; izpildes kontrole tiek nodrošināta ar finanšu atskaitēm, iekšējo dokumentāciju un rezultatīvo rādītāju uzskaiti.

4.2. Finanšu pārvaldība un ziedojumi

Nodibinājums piesaista finansējumu galvenokārt no projektiem, tostarp valsts, pašvaldību un starptautiskiem avotiem. Visi līdzekļi tiek uzskaitīti atbilstoši grāmatvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ziedojumu pieņemšana un izlietošana notiek atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusa prasībām un saskaņā ar ziedotāju noteikto mērķi; par līdzekļu izlietojumu tiek sniegta publiska informācija. Vairāku finansējuma avotu gadījumā izmaksas tiek nodalītas proporcionāli faktiskajam ieguldījumam, nepieļaujot dubulto finansēšanu.

4.3. Nediskriminācija un ētika

Nodibinājumā netiek pieļauta diskriminācija nevienā formā – ne attiecībā uz darbiniekiem, brīvprātīgajiem, ne klientiem. Darbā tiek ievērots Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums un Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Psihologu ētikas kodekss un Latvijas sociālo darbinieku ētikas kodekss.

5. Riski un to mazināšana

6. Finansējuma piesaistes plāns 2025–2027

Nodibinājuma finansiālās ilgtspējas pamatā ir līdzsvarots finansējuma avotu portfelis:

• Valsts budžeta programmas – sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vardarbībā cietušām personām un cilvēku tirdzniecības upuriem;
• Pašvaldību līdzfinansējums un iepirkumi – Liepājas valstspilsētas un Kurzemes novadu pašvaldību atbalsta programmas;
• Nacionālie projektu konkursi – Sabiedrības integrācijas fonda programmas (t.sk. NVO fonds, "Ģimenei draudzīga pašvaldība"), Labklājības ministrijas iepirkumi;
• Starptautiskie finanšu instrumenti – EEZ/Norvēģijas finanšu instruments, Aktīvo iedzīvotāju fonds, INTERREG, Eiropas Savienības programmas;
• Privātie ziedojumi un uzņēmumu atbalsts – regulāro ziedotāju loka veidošana, mērķziedojumi konkrētām aktivitātēm;
• Saimnieciskā darbība – maksas apmācības un konsultācijas speciālistiem, ciktāl tas atbilst sabiedriskā labuma organizācijas statusam.

Plānošanas perioda mērķis ir panākt, lai neviens atsevišķs finansējuma avots nepārsniegtu būtisku daļu no gada budžeta, un lai administratīvās kapacitātes izmaksas būtu segtas nepārtraukti, nevis no projekta uz projektu.

7. Stratēģijas ieviešana, uzraudzība un aktualizācija

Stratēģijas ieviešanu vada Nodibinājuma direktore. Katram kalendārajam gadam tiek sagatavots darbības plāns, kurā stratēģijas indikatori tiek pārvērsti konkrētās aktivitātēs, termiņos un atbildībās.

Stratēģijas izpilde tiek izvērtēta ne retāk kā reizi gadā, sagatavojot gada darbības pārskatu. Nepieciešamības gadījumā stratēģija tiek aktualizēta, par grozījumiem lemjot Nodibinājuma pārvaldes institūcijai.

Atvērto durvju diena “12 stundas drošībai”

Projekta “SaDarbībā Pret VarDarbību” ietvaros centrs MARTA Liepājas nodibinājums rīkoja atvērto durvju dienu ar nosaukumu “12 stundas drošībai” – notikumu, kas visas dienas garumā aktualizēja drošības, atbalsta un vardarbības novēršanas nozīmi ikviena cilvēka dzīvē.

Diena, kas pulsē drošībai

No rīta līdz vakaram centrs MARTA bija atvērts ikvienam interesentam – ienāc, kad vari, paliec, cik vajag. Atvērto durvju dienas formāts radīja drošu, iekļaujošu vidi sarunām, jautājumiem un pieredzes apmaiņai par attiecību drošību, vardarbības atpazīšanu un pieejamo atbalstu.

Pasākuma laikā apmeklētājiem bija iespēja iepazīt centra MARTA darbu, sniegtos pakalpojumus un atbalsta iespējas vardarbībā cietušām personām, kā arī satikt speciālistus un uzdot sev svarīgus jautājumus.

Sarunas, izglītošana un līdzdalība

Atvērto durvju dienas laikā norisinājās dažādas aktivitātes, kas veicināja izpratni par drošām attiecībām, emocionālo un fizisko drošību, kā arī par to, kur meklēt palīdzību vardarbības gadījumos. Īpaša uzmanība tika pievērsta preventīvajam darbam un sabiedrības informēšanai, uzsverot, ka vardarbības novēršana sākas ar zināšanām, savlaicīgu rīcību un atbalstošu vidi.

Pasākums pulcēja gan jauniešus, gan pieaugušos, kā arī jomas profesionāļus, apliecinot sabiedrības interesi un nepieciešamību pēc atklātām sarunām par drošību ģimenē un partneru starpā.

Kopīgs solis drošākas sabiedrības virzienā

Atvērto durvju diena “12 stundas drošībai” kļuva par nozīmīgu projekta aktivitāti, kas stiprināja saikni starp centru MARTA un sabiedrību, vienlaikus veicinot izpratni par starpinstitucionālās sadarbības nozīmi vardarbības mazināšanā.

Projekts “SaDarbībā Pret VarDarbību” tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu. Tā rezultātā tiks izstrādāts starpinstitucionāls sadarbības plāns vardarbības mazināšanai un novēršanai ģimenē un partneru starpā.

#SIF_NVOfonds

Pirmā starpinstitucionālā tikšanās projektā “SaDarbībā Pret VarDarbību”

Centrs MARTA Liepājas nodibinājums projekta “SaDarbībā Pret VarDarbību” ietvaros īstenoja pirmo starpinstitucionālo tikšanos, kas iezīmē būtisku soli no izpētes un dialoga uz praktisku, mērķtiecīgu rīcību vardarbības mazināšanā un novēršanā.

No sarunām – pie kopīga darba

Starpinstitucionālajā tikšanās reizē piedalījās dažādu institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuri ikdienā strādā ar vardarbības prevencijas, atbalsta un seku mazināšanas jautājumiem. Tikšanās galvenais mērķis bija uzsākt praktisku darbu pie starpinstitucionālā sadarbības plāna izstrādes, balstoties gan fokusgrupu secinājumos, gan dalībnieku profesionālajā pieredzē.

Diskusiju gaitā dalībnieki kopīgi identificēja būtiskākos sadarbības izaicinājumus, esošās prakses nepilnības, kā arī resursus un stiprās puses, uz kurām iespējams balstīt turpmāko sadarbību. Īpaša uzmanība tika pievērsta skaidriem atbildību sadalījumiem, informācijas aprites uzlabošanai un savlaicīgai rīcībai vardarbības gadījumos.

Kopīgs redzējums drošākai videi

Tikšanās laikā tika uzsākta darba struktūras veidošana starpinstitucionālajam plānam, iezīmējot galvenos virzienus vardarbības novēršanā ģimenē un partneru starpā. Dalībnieki vienojās par nepieciešamību veidot skaidru, praksē pielietojamu un ilgtspējīgu sadarbības modeli, kas balstīts uz savstarpēju uzticēšanos un regulāru komunikāciju.

Šī tikšanās kalpoja kā pamats turpmākām darba sanāksmēm, kurās plānots detalizētāk strādāt pie konkrētiem rīcības soļiem, procedūrām un sadarbības mehānismiem.

Solis pretī reālām pārmaiņām

Pirmā starpinstitucionālā tikšanās apliecināja iesaistīto pušu gatavību sadarboties un uzņemties kopīgu atbildību vardarbības mazināšanā. Kopīgs darbs pie plāna ir būtisks priekšnosacījums tam, lai atbalsts vardarbībā cietušām personām būtu savlaicīgs, koordinēts un efektīvs.

Projekts “SaDarbībā Pret VarDarbību” tiek īstenots ar Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) atbalstu. Tā rezultātā tiks izstrādāts starpinstitucionāls sadarbības plāns vardarbības mazināšanai un novēršanai ģimenē un partneru starpā.

#SIF_NVOfonds

Fokusgrupas projektā “SaDarbībā Pret VarDarbību”

Centrs MARTA Liepājas nodibinājums projekta “SaDarbībā Pret VarDarbību” ietvaros īstenoja piecu fokusgrupu ciklu, lai padziļināti izzinātu dažādu sabiedrības grupu pieredzi, vajadzības un redzējumu par vardarbības prevenciju un starpinstitucionālo sadarbību.

Piecas fokusgrupas – pieci skatpunkti

Fokusgrupās tika iesaistīti pārstāvji no piecām būtiskām mērķgrupām:

• vardarbībā cietušas personas,

• jaunieši,

• iestāžu vadītāji,

• nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji,

• dažādu iestāžu darbinieki.

Šāds daudzdimensionāls dalībnieku loks ļāva ieraudzīt vardarbības problemātiku no atšķirīgiem skatpunktiem – gan no personiskās pieredzes, gan profesionālās prakses, gan sistēmiskā un stratēģiskā līmeņa.

Dialogs, pieredze un sadarbības izaicinājumi

Fokusgrupu diskusijās tika aktualizēti jautājumi par vardarbības atpazīšanu, pieejamajiem atbalsta mehānismiem, institūciju savstarpējo sadarbību, kā arī par šķēršļiem, kas kavē savlaicīgu un efektīvu palīdzības sniegšanu.

Īpaša uzmanība tika pievērsta arī preventīvajam darbam, jauniešu iesaistei un tam, kā stiprināt uzticēšanos starp vardarbībā cietušajām personām un institūcijām. Diskusijas apliecināja, ka ilgtspējīgi risinājumi iespējami tikai ciešā sadarbībā starp valsts, pašvaldību un nevalstisko sektoru.

Nākamais solis – pētnieciskā analīze

Visu piecu fokusgrupu audioieraksti un transkripti ir apkopoti un nodoti pētniekam padziļinātai analīzei un pētījuma izstrādei. Iegūtie secinājumi kalpos par būtisku pamatu turpmākajām projekta aktivitātēm, tostarp sadarbības modeļu pilnveidei un rekomendāciju izstrādei vardarbības mazināšanai.

Centrs MARTA Liepājas nodibinājums pateicas visiem fokusgrupu dalībniekiem par atvērtību, drosmi dalīties pieredzē un ieguldījumu kopīgā mērķa sasniegšanā – drošākas un atbalstošākas sabiedrības veidošanā.

#SIF_NVOfonds

Noslēdzies projekts “Atbalsta un terapiju grupas vardarbībā cietušām personām”

"Centra MARTA Liepājas nodibinājums" ar prieku paziņo, ka ir veiksmīgi noslēgusies projekta "Atbalsta un terapiju grupas vardarbībā cietušām personām" īstenošana. 

Projekta mērķis bija piedāvāt profesionālu un daudzpusīgu atbalstu cilvēkiem, kas saskārušies ar vardarbību, un sekmēt viņu emocionālo un psiholoģisko atveseļošanos.

Projekts tika īstenots ar Liepājas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu, Sociālās iekļaušanas projektu konkursa ietvaros, līguma Nr. 124/2.8.5. Tas piedāvāja vairākas terapeitiskas grupas dažādu specifisku vajadzību un pieeju apmierināšanai.

Piedāvātās terapiju grupas:

1. Mākslu terapiju grupas:

   • Drāmas terapija – palīdzēja izprast un izdzīvot traumas caur teātra metodēm, veicinot emocionālo izlādi un sociālo prasmju attīstību.
   • Mūzikas terapija – izmantojot skaņas un ritmu, dalībnieki iemācījās pārvarēt emocionālās grūtības un vairot pašapziņu.
   • Vizuāli plastiskās mākslas terapija – sniedza iespēju izpaust emocijas caur radošu darbu ar dažādiem mākslas materiāliem.
   • Deju un kustību terapija – ļāva dalībniekiem atbrīvot emocijas un veicināt pašizpratni ar ķermeņa kustībām.

2. Meža terapijas grupa:

   • Šī dabas terapija, kas ietver meditāciju un apzinātu saskarsmi ar dabu, palīdzēja samazināt stresu un veicināt emocionālo līdzsvaru.

3. Psiholoģiskā atbalsta grupa:

   • Šī terapija sniedza emocionālu atbalstu un praktiskus ieteikumus, lai dalībnieki varētu labāk izprast un pārvarēt vardarbības pieredzi.

Sasniegumi un ietekme:

• Projekta ietvaros vairāk nekā 50 cilvēki saņēma atbalstu grupu terapijās.
• Terapiju laikā tika novērotas pozitīvas izmaiņas dalībnieku emocionālajā stāvoklī un dzīvēs, tostarp reālas pārmaiņas dzīves kvalitātē.
• Atbalsta grupas sniedza ne tikai terapeitisku palīdzību, bet arī veicināja dalībnieku socializēšanos un spēju iekļauties sabiedrībā.

Pētījumi rāda, ka atbalsta grupas ir efektīvas vardarbības upuru emocionālās veselības uzlabošanā un posttraumatisko simptomu mazināšanā. Terapiju ietvaros dalībniekiem tika nodrošināta droša un atbalstoša vide, kurā viņi varēja pārstrādāt savu pieredzi, atrast resursus un uzlabot savu pašapziņu.

Projektu īstenoja kvalificēti speciālisti ar ilggadēju pieredzi terapiju vadīšanā un darbā ar vardarbībā cietušām personām. Terapijas vadīja tādi eksperti kā Anete Šulce (mākslas terapija), Diāna Semerova (deju un kustību terapija), Liene Rūja-Lāma (drāmas terapija), Margarita Pavlova (mūzikas terapija), Edgars Semenovs (meža terapija) un Zane Lobānova un Ieva Landmane (psiholoģiskā atbalsta grupa).

Noslēdzies projekts "Droša un draudzīga pilsēta ģimenēm"

Noslēgumam tuvojas nodibinājuma "Centra MARTA Liepājas nodibinājums" projekta "Droša un draudzīga pilsēta ģimenēm" īstenošana, kas tika realizēts Sabiedrības integrācijas fonda Latvijas valsts budžeta finansētās programmas ietvaros. 

Projekta mērķis bija stiprināt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti vardarbībā cietušām personām, vienlaikus veicinot starpinstitucionālo sadarbības mehānismu attīstību Liepājas pilsētā un Kurzemes reģionā.

Projekta ietvaros tika sasniegti vairāki būtiski rezultāti:

• Sociālās rehabilitācijas pakalpojumu attīstība. Nodibinājuma speciālistu komanda nodrošināja plašu juridisko, psiholoģisko un sociālo pakalpojumu spektru.

• Starpinstitucionālā sadarbība. Projekta ietvaros tika organizētas starpinstitucionālās sanāksmes, kurās piedalījās Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests, Valsts policija, Pašvaldības policija, Liepājas bāriņtiesa, Valsts probācijas dienesta filiāles un citas institūcijas. Sanāksmēs tika uzlaboti informācijas apmaiņas mehānismi, koordinētas darbības vardarbības novēršanai un plānotas turpmākās aktivitātes.

• Psihoizglītojošās un sabiedrības iesaistes aktivitātes. Projekta komanda rīkoja informatīvās kampaņas un psihoizglītojošus pasākumus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par vardarbības sekām un to novēršanas stratēģijām. Sociālajos medijos tika publicēti vairāk kā 30 informatīvi ieraksti, un tika organizētas klātienes tikšanās ar sabiedrību.

Projekts ir devis nozīmīgu ieguldījumu drošākas un ģimenēm draudzīgas vides veidošanā Liepājā. Ģimenes un vardarbībā cietušās personas ir guvušas ne tikai praktisku palīdzību, bet arī emocionālu un psiholoģisku atbalstu, kas veicina uzticēšanos valsts un pašvaldības institūcijām. 

Pateicamies visiem projekta partneriem un iesaistītajām organizācijām par sadarbību un ieguldījumu šī mērķa sasniegšanā!

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinās darbs pie Starpinstitucionālās sadarbības plāna vardarbības novēršanai Liepājā (2020–2025)" ieviešanas monitoringa

Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta “Droša un draudzīga pilsēta ģimenēm” ietvaros nodibinājums "Centra MARTA Liepājas nodibinājums" turpinājis aktīvu darbu pie "Starpinstitucionālās sadarbības plāna vardarbības ģimenē un partneru starpā novēršanai Liepājā (2020–2025)" ieviešanas monitoringa. Nodibinājuma speciālisti turpina strādāt, lai plāns, kas tika apstiprināts Liepājas domes Sociālo lietu komitejā, kļūtu par nozīmīgu instrumentu vardarbības gadījumu efektīvā mazināšanā un novēršanā.

Monitoringa ietvaros notikušas sanāksmes, NVO iesaiste un plāna uzraudzība.

Nodibinājuma speciālistu komanda sadarbībā ar Sociālo dienestu, Valsts policiju, Pašvaldības policiju, bāriņtiesu un citām institūcijām rīko tikšanās, lai pārrunātu plāna izpildes progresu un identificētu jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi. Šāda koordinēta pieeja nodrošina efektīvāku resursu izmantošanu un cietušo vajadzību apmierināšanu.

Papildus sadarbībai ar valsts un pašvaldības institūcijām plāna ieviešanā tiek aktīvi iesaistītas arī citas NVO. Šāda pieeja veicina savstarpēju zināšanu apmaiņu un sadarbību, stiprinot pilsoniskās sabiedrības lomu vardarbības novēršanas jomā.

Tiek apkopota un analizēta informācija par plāna ietvaros veiktajām aktivitātēm, novērtēti sasniegumi un izstrādāti ieteikumi tālākajai ieviešanai.

Plāna monitoringa procesā izcelta nepieciešamība turpināt sabiedrības izglītošanu par vardarbības tēmu, tostarp organizējot psihoizglītojošus pasākumus, informātīvās kampaņas un veicinot sabiedrības iesaisti. Nodibinājuma komanda ir apņēmusies nodrošināt, ka visi iesaistītie partneri ir informēti un koordinēti savā darbībā, lai sasniegtu kopīgu mērķi – drošu un atbalstošu vidi ikvienai ģimenei Liepājā.

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Centrs MARTA aicina uz semināru kopienu stiprināšanai

Reģistrējies un iegūsti jaunas zināšanas kā veidot spēcīgāku un iesaistītāku kopienas dzīvi Liepājā!

"Centrs Marta" aicina nevalstisko organizāciju pārstāvjus un aktīvistus piedalīties seminārā "Kopienu darbības pilnveidošana un stiprināšana", kas notiks 1. februārī Liepājā no pulksten 10.30 līdz 16.00. Vietu skaits seminārā ir ierobežots, tāpēc reģistrācija ir obligāta.

"Centrs Marta", sadarbojoties ar Aktīvo iedzīvotāju fondu, rīko kapacitātes celšanas seminārus Kurzemē un citur Latvijā, lai veicinātu kopienas dzīves stiprināšanu un attīstību. Seminārā tiks pievērsta īpaša uzmanība praktiskajam interešu aizstāvības darbam, mērķiem, paņēmieniem, metodēm un pieejamajiem resursiem. Seminārs aptvers arī dzimumu līdztiesības perspektīvu un tās aktualizēšanu demokrātiskajos procesos.

Projekts, kurā ietvaros tiek organizēts šis seminārs, ir Active Citizens Fund Latvija (AIF) finansētais "Sieviešu tiesību kultūra – Demokrātijas stūrakmens", līguma numurs AIF/2020/SDK/69.

100 speciālisti papildina zināšanas un veicina empātiju

28. septembrī noslēdzās trīs semināru cikls "Vardarbības problemātika un palīdzība cietušajam" Liepājā un Dienvidkurzemē. Pēdējā seminārā, kas notika Liepājā, piedalījās negaidīti liels dalībnieku skaits - 50 speciālisti. 

Kopumā semināros piedalījušies vairāk kā 100 speciālisti un interesenti no dažādām valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām - Valsts probācijas dienests, Valsts policija, Liepājas pilsētas Pašvaldības policija, Liepājas bāriņtiesa, Dienvidkurzemes novada bāriņtiesa, Liepājas pilsētas domes Sociālais dienests, Dienvidkurzemes novada Sociālais dienests, Liepājas pilsētas Izglītības pārvaldes vispārizglītojošās skolas, Liepājas Valsts tehnikums, Liepājas Reģionālā Slimnīca, Tabitas Sirds, Vācu biedrība, Kurzemes Reģiona audžuģimeņu biedrība ESTERE un citas.

Semināru dalībniekiem bija iespēja uzzināt vairāk par kontrolējošo, aizstāvības un situatīvo vardarbību, dzimumu diskrimināciju, palīdzības iespējām un Centra MARTA sniegtajiem pakalpojumiem. Kopīgi iejutāmies cietušās personas "kurpēs", piedzīvojot vardarbības upuru emocionālās un praktiskās grūtības un izaicinājumus, un kopīgi arī diskutējām par labāko iespejamo sadarbību, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir vardarbīgās attiecībās.

Semināra tēmas:

• Aizspriedumu un stereotipu atpazīšana un nozīme profesionālajā darbā
• Efektīva rīcība cietušo aizstāvībai
• Vardarbības fenomens
• Atbalsta pakalpojumi un to nodrošināšana, "Centra MARTA" darbība
• Cietušā perspektīva
• Vardarbības gadījuma novērtēšanas instrumenti
• Starpinstitucionālā sadarbība (Dulūtas, MARAC modeļi, Latvijas sadarbības prakses piemēri)

Ir labi padarīta darba sajūta - tik daudziem speciālistiem Liepājā un Dienvidkurzemē, kuriem palīdzība vardarbībā cietušām personām ir viņu profesionālo prioritāšu sarakstā, bija iespēja papildināt savas zināšanas un veicināt empātiju. Tam ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka cilvēki, kuri piedzīvo vardarbību, saņem atbilstošu atbalstu un palīdzību. 

Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Turpinām meklēt labākos risinājumus cietušo aizstāvībai un efektīvas palīdzības sniegšanai

Semināra tēmas, kas prasīja gan personīgu iedziļināšanos un zināšanu atsvaidzināšanu un apgūšanu, gan raisīja spraigas diskusijas:

Speciālisti gūst zināšanas seminārā "Vardarbības problemātika un palīdzība cietušajiem"

Piedalās mācībās par jauniešu apmaiņas projektiem

Tagad zinām visu par jauniešu apmaiņas projekta sagatavošanas un īstenošanas posmiem un aizbraucām mājās ar pārliecību par savām spējām organizēt jauniešu apmaiņu projektus. Mācījāmies darot, piemēram, simulācijas uzdevumā, sadaloties komandās, veidojām projekta pieteikumu. Svarīgākā atziņa, ko atvedu mājās – būtiski ir iesaistīt jauniešus jau projektu plānošanas sākumā un pēc tam īstenošanā.

Mākslas nodarbībās Ukrainas sievietes izpaužas radoši un veido apsveikuma kartiņas līdzcilvēkiem

Projekta "MARTA: atbalsts un palīdzība Ukrainas sievietēm un bērniem Liepājā un Dienvidkurzemes novadā" ietvaros Ukrainas sievietēm ir iespēja piedalīties arī vizuāli plastiskās mākslas terapijas nodarbībās. Nodarbību cikls, kuru vada Irita Timbra, noslēdzas decembrī. Mākslas nodarbībās top dažādi mākslas darbi, bet svētku laikā tapa apsveikuma kartiņas mīļajiem un tuvajiem līdzcilvēkiem.

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu vardarbības seku mazināšanā sievietēm un bērniem, kuri, bēgot no kara Ukrainā, apmetušies Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Projekta īstenošanas laikā sievietēm ir pieejamas sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultācijas, kā arī iespēja piedalīties atbalsta grupā, vizuāli plastiskās mākslas nodarbību grupā un deju un kustību nodarbībās.

Projekts tiek īstenots līdz šā gada decembrim un to finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Atbalsta grupā tiekas Ukrainas sievietes

Sievietēm, kuras pagaidu vai pastāvīgu patvērumu radušas, bēgot no kara Ukrainā, drošības sajūta un uzticēšanās šai pasaulei ir lielākā vai mazākā mērā zudusi. Projekta mērķa grupa ir sievietes un bērni – Ukrainas kara bēgļi, kuri cietuši no vardarbības. Projekta laikā Ukrainas bēglēm - sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, ir iespēja saņemt gan individuālus pakalpojumus, gan piedalīties grupu nodarbībās, bet Ukrainas bēgļiem - bērniem, kuri cietuši no vardarbības, iespēja saņemt individuālās psihologa konsultācijas.

Projekts tiek īstenots līdz šā gada decembrim un to finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Foto: kādas iepriekš notikušās atbalsta grupas dalībnieču zīmējumi.

Ukrainas sievetes rod prieku deju un kustību nodarbībās

Liepājas nevalstisko organizāciju konsorcijs sociālajā jomā

Ukrainas sievietes pārstrādā gūtās psiholoģiskās traumas caur mākslas terapijas metodēm

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu vardarbības seku mazināšanā sievietēm un bērniem, kuri, bēgot no kara Ukrainā, apmetušies Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Projekta īstenošanas laikā sievietēm ir pieejamas sociālā darbinieka, psihologa un jurista konsultācijas, kā arī iespēja piedalīties atbalsta grupā, vizuāli plastiskās mākslas nodarbību grupā un deju un kustību nodarbībās. Katrā nodarbību ciklā ir iespēja iesaistīties 10 sievietēm, tādējādi sniedzot līdz 30 sievietēm saņemt pakalpojumu grupā un iespēju strādāt ar vardarbības radītajām sekām.

Projekts tiek īstenots līdz šā gada decembrim un to finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Tiek sniegts atbalsts un palīdzība Ukrainas sievietēm un bērniem

Projekta mērķa grupa ir sievietes un bērni – Ukrainas kara bēgļi, kuri cietuši no vardarbības. Projekta laikā Ukrainas bēglēm - sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, būs iespēja saņemt gan individuālus pakalpojumus, gan piedalīties grupu nodarbībās, bet Ukrainas bēgļiem - bērniem, kuri cietuši no vardarbības, būs iespēja saņemt individuālās psihologa konsultācijas.

Projekta mērķis ir sniegt atbalstu vardarbības seku mazināšanā sievietēm un bērniem, kuri, bēgot no kara Ukrainā, apmetušies Liepājā un Dienvidkurzemes novadā. Sniegtās palīdzības būtība ir mazināt piedzīvotās vardarbības sekas, sniedzot profesionālu psihoemocionālu, juridisku atbalstu, izmantojot mākslas un kustību terapijas metodes un atbalsta grupas pakalpojumu. 

Projekta ietvaros tiek īstenotas šādas aktivitātes:

• profesionāli sociālās rehabilitācijas pakalpojumi: psihologa, jurista, sociālā darbinieka konsultācijas;
• līdzgaitnieka pakalpojumi personām bez latviešu un krievu valodas zināšanām;
• atbalsta grupas nodarbības;
• vizuāli plastiskās mākslas nodarbības;
• deju un kustību nodarbības.

Projekta īstenošanas laiks no šī gada augustam līdz decembrim.

Sadarbības partneri pārrunā aktualitātes saistībā ar vardarbības mazināšanu Liepājā

Sievietes gūst iedrošinājumu, atbalstu un cerību drošākai nākotnei

Dalībnieces daloties ar savu pieredzi un uzklausot citu sieviešu stāstus, atbalstu gūst gan pašas, gan sniedz to arī citām grupas dalībniecēm – meklējot un atrodot katra savu veidu, kā dzīvot tālāk. Tieši tāpēc atbalsta grupa ir lielisks veids, kā vardarbībā cietušām sievietēm atgūt pārliecību par sevi un ticību drošai, laimīgai dzīvei.